Blogs

Jūrai atdotā zeme !

Pēdējos gados visā pasaulē, tāpat arī Latvijā pieaug vētru daudzums un spēks. Senāk bijām pieraduši pie rudens vētrām, taču tagad ir vēl ziemas vētras. Lai uzzinātu, kā tās apdraud Latvijas jūras un visa līča piekrastes teritoriju, devāmies pie Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesora, habilitētā ģeogrāfijas zinātņu doktora Gunta Eberharda. Globālās sasilšanas ietekmē noriss klimata pārmaiņas visā pasaulē. Pie mums Latvijā, protams, viss tas pats, kas pasaulē.
G.E. Protams, mūs skar viss tas pats, kas pasaulē. Spēcīgas vētras atkārtojas arvien biežāk, it sevišķi pēdējos piecpadsmit, divdesmit gados. Agrāk, pagājušā gadsimta sākumā un vidū, vētras parasti bija rudenī – oktobrī un novembrī. Ziemā jūra bija aizsalusi, un pat, ja vētra bija, nekas nenotika. Bet kas tagad notiek? Tagad bargas ziemas vairs nav, jūra neaizsalst, bez rudens vētrām, mums vētras ir arī ziemā – decembrī un janvārī. Vētru darbībai ir plašāks diapazons laika ziņā. Ja jūra nav aizsalusi, pieaugot vēja spēkam, pieaug arī viļņu spēks, un notiek lielāka krasta erozija. Krasta eroziju vai noskalošanu veicina vētra, ja tās ātrums ir vairāk kā 20m/s un, jaās spēks ir vērsts pret krastu. 
Kuras zonas ir apdraudētas?
G.E. Latvijā jūras krasti nav tādi klinšaini kā Zviedrijā, Norvēģijā. Te krasti ir smilšaini, viegli izskalojami. Un, otra nelaime ir tā, ka dominējošie vēji vētru laikā ir rietumu un dienvidrietumu vēji. Visā Baltijas jūrā ieskrējušies vēji nāk pāri Latvijai. Latvijā ir ļoti daudz šādas apdrau- dētas vietas. Piemēram, no Pāvilostas līdz Jūrkalnei, Užavai, kur gadu tūkstošiem jūra lēnām uzbrūk krastam. Jūrkalnē pagājušā gadsimta laikā stāvkrasts ir atvirzījies par 150 metriem, un tas ir ļoti daudz. Paskatoties 1938.gada zemes plānos, var redzēt, cik daudz zemes jūra jau ir paņēmusi. Latvijā erozijas draudi ir apmēram 60% no piekrastes teritorijas.
Rīgas jūras līcī visnepatīkamākā situācija ir no Rojas, Kaltenes līdz Jūrmalai. Te bīstami ir ziemeļrietumu vēji. Šeit pēdējā gadsimta laikā jūra pienākusi tuvāk par 100 – 150 metriem. Risks ir teritorijām no Jūrmalas līdz Saulkrastiem, ieskaitot Gaujas un Daugavas lejteces un zemienes. Ja pasaules okeāna līmenis celsies, vētru spēks pieaugs. Mums zināmā pati lielākā vētra bija 1969.gadā, tā vēl nav pārspēta.Viss ir atkarīgs no vēju virziena vētras laikā. Ja sākumā ir spēcīgi rietumu vēji, kas sadzen ūdeni līcī, bet pēc tam iegriežas ziemeļrietumu vēji, tad ūdens slīcina nost visu Pierīgas teritoriju. Tad ir kā tautasdziesmā, visapkārt smilšu kalni, pati Rīga ūdenī. Visa Rīga, protams, neapplūdīs, bet risks pastāv. Visnepatīkamākā situācija ir Saulkrastos no Skultes ostas līdz vecajai glābšanas stacijai. Saistībā ar „Via Baltica” projektu ieteicām, pirmkārt, nostiprināt krasta posmu, kas atrodas pie paša ceļa. Ja 2004. gadā nebūtu ar laukakmeņiem stiprināts krasts, būtu bēdīgi. Tajā posmā jūra ir mājām ļoti tuvu pienākusi, un situācija ir bīstama. 2005. gada vētra diezgan krietni noskaloja krastus pie Vitrupes. Lai gan tur ir smilšakmens klintis, tās ūdens skaloja veselu diennakti, un veidojās noskalojumi tāpat kā smilšainajos krastos, ap 4 – 5 metriem. Visdramatiskākā situācija ir vietās, kur apdraudēta apbūve, infrastruktūra, ceļi.

Vidzemes Piekraste